Tagad, kad “karš beidzies” rietumu valstu “līderi” saka, ka pastiprinās drošību un cīnīsies pret terorismu.
Es šos vārdus rakstu ar tādām galvas sāpēm. Redz, tie kuri mani pazīst zina to, ka es mēdzu salīdzināt lietas, lai parādītu perspektīvu.
Cīnīties ar to, kas ir ielaists iekšā ir tā pat kā ielaists savā dzīvoklī bezpajumptniekus, kuri nav ievērojuši nekādu higēnu gadiem un smird. Tad ielaižot šo te indivīdus teikt es cīnīšos ar smaku. Bet tā tev ir visapkārt un no tās neizbēgt!
Risinājums bija pirms rīcības. Rīcības laist iekšā cilvēkus, kuri izveidojuši karu “savā” zemē un dod viņiem mājas šeit Eiropā.
Īstā solidiritāte būtu bijusi palīdzēt viņu zemē karu izbeigt.
Bet dūša papēžos.
Tagad laikā, kad latviešu tauta atzīmē savas tautas varoņus, kuri krituši un cēlušies, kuri cīnijušie un tomēr krituši.
Mēs viņus atceramies un novērtējam viņu upurus. Priecīgākais šajā sērainajā kritušo karēvju stāstā ir tas, ka viņi krita pa valsti, kurā tagad arī ir goda vīri un dāmas, kuri stājas armijā, jaunsardzē un dažādās citās aktivitātes ir gatavi cīnīties par šo valsti Latviju. Tā ir vērtība. Tas nozīme, ka šie cilvēki ciena savu zemi un ja tu cieni sevi tad vari arī cienīt kādu citu, jo esi ar šo terminu un izpausmi vispār pazīstam jau pirmajā vietā cīnoties par savu zemi un savām vērtībām.
Kontrastam.
Kādi ir šie bēgļi? Viņi bēg no savas zemes, ja to par tādu var saukt. Daudz nav jādiskutē un var saprast to, ka šādi cilvēki necienīs citu zemi, jo nav cieņa pa savu zemi.
Te pat nepieskaroties drošībai ir skaidrs, ka ir par vēlu. Cilvēku dzīvības neatgriezt.
Man, tev un mums visiem dzīve neapstājās, bet viņiem apstājās.
Drošības nav.
Garantijas nav.
Kas gan ir tad paliek?
Paliec tu un tavi mērķi, tavi sapņi, tava sirds un dvēsele.
To kad tā arī nebūs tu nevari zināt. Varbūt rīt varbūt, kad būs tam īstais laiks.
Bet līdz tam saproti, kas tu gribi būt un ej un tiecies uz to. Ar domu šodien nevis rīt!
Lai arī dienā, kad tam nevajadzēja notikt tevi varēs atcerēties - tas bija cilvēkus, kurš izdarīja visu, ko viņš varēja, lai iekarotu nevis kādu briesmu stāstu, bet gan savus sapņus un mērķus.
Tagad diemžēl, kādu iegribu un asinskāres dēļ cietis vēl citi. Citi, kuri jau varbūt aug 3-4 paudzi šeit Eiropā un ir godprātīgi cilvēki. Kuriem ir sirdī mīlestība pret zemi, kur viņi dzīvo nevis naids.
Ja mīli, tad mīli! Ja nemīli, tad iemācies mīlēt!